ENCO ROSSI ROISS, KAS VIŅŠ IR? ATMASKOSIM VIŅU!

-->

Strīdīgas, pretrunīgas un nenogurdināmas personas izpēte. Cilvēks – Fēnikss.

No Ķengaraga

Enco Rossi Roiss, iedzīvotāju reģistrā Vinčenco Antonio Rossi, ir dzimis 1937.gada 14.septembrī Novoli, Lečes provincē, lielā ģimenē. Deviņpadsmit gadu vecumā veiksmes un labākas dzīves meklējumos pārceļas uz ziemeļiem.

Apmeklē žurnālistu kursu Urbīno. 1959.gadā sāk parakstīties ar vārdu Enco Rossi Roiss, aizrautīgi sadarbojoties ar dažiem laikrakstiem, arī ja tās ir nelielas vai resoru avīzes. 

Tomēr žurnālistu organizācijas sarakstā par viņu mēs neatradām ne ziņas.

Dažus gadus vēlāk pārceļas uz Boloņu un izmēģina roku izdevējdarbībā ar dažām publikācijām par mākslu, kas rada arī noteiktu interesi, jo viņam izdodas iesaistīt svarīgas personas. 

Šādai pieredzei tomēr ir īss mūžs un ar pārtraukumiem gan ekonomiskas vadīšanas grūtību, gan Roisa kunga rakstura īpašību dēļ, kas pēc neilga laika cilvēkiem liek turēties no viņa pa gabalu.

Enco Rossi Roiss, kurš vienmēr ir izcēlies savas asociālās izturēšanās dēļ un ķildīgās un atriebīgās dabas dēļ, savos literārajos izlēcienos ir radis uzbrukt personām, kuras viņu pienācīgi nenovērtē; viņam patiesi ir izteikta nosliece uz narcisismu. Vairākas reizes viņš ir ticis nosūdzēts un tiesāts par apmelošanu (viņa visievērojamākais upuris ir profesors Končeto Pocati, mākslinieks un bijušais par kultūru atbildīgais Boloņas komūnas domes loceklis) un nicinājuma izrādīšanu pret reliģiju, kas ir fakts, par kuru viņš ļoti lepojas un ko ar lepnumu pauž savās publikācijās.

Dažus gadus darbojās kā galerijas vadītājs un viņam izdevās iegūt zināmu uzticamību mākslas vidē. Viņš pat sarīkoja dažas nozīmīgu mākslinieku izstādes, bet Roisa karjeru sakompromitēja kādas nopietnas nepatikšanas: viņš tika arestēts un izcieta dažu mēnešu sodu cietumā. Pats Roiss sniedz diezgan mazticamas un vienmēr atšķirīgas versijas par viņa aresta iemeslu, bet Boloņā juridiskajās aprindās runā, ka patiesais iemesls bija tirgošanās ar viltotiem mākslas darbiem.

Pēc visu “cietuma prieku” izbaudīšanas mūsu varonis nezaudē dūšu, bet, gluži otrādi, nododas “Praktiskā ceļveža tiem, kas dodas cietumā” rakstīšanai, kas viņa izdots iznāk 1971.gadā. Dažas lappuses no šīs vērtīgās grāmatas, kā to var lasīt priekšvārdā, ir veltītas “izvairīšanās un bēguļošanas tehnikai; noteikumiem, lai izveidotu apvienību noziegumu pastrādāšanai; sistēmai, lai par brīvu ceļotu pa valsts dzelzceļu”.

Viņa galerijas vadītāja karjera beidzās ar kādu citu skumju epizodi: ar viņa galerijas Portanovas ielā 12 Boloņā sekvestru, ar aresta uzlikšanu visam, kas tajā atradās. 

Ritēja deviņdesmitie gadi...

Kā gan mākslas galerija var tikt sekvestrēta? Varbūt nekad nemaksāto nodokļu dēļ? Vai tādēļ, ka par to sūdzējās kāds noslēpumains līdzīpašnieks? Vai vēl varbūt parādu dēļ? Mēs to droši nezinām, bet Boloņas ierastajās juridiskajās aprindās klīst runas, ka tas varētu būt šo visu trīs iemeslu dēļ.

Enco Rossi Roisam ir lieliska pašcieņa, un viņš ārēji sevi pasniedz kā izglītotu personu. Mēs vēlamies izmantot citu terminu, raksturojot viņu kā ļoti informētu un galvenokārt ļoti izveicīgu: cilvēku ar hameleona izturēšanos, kurš prot atdzimt kā Fēnikss. 

Bieži viņš izmanto citus cilvēkus, lai plānotu savas izrēķināšanās, kuras viņš izstrādā ar maniakālu centību. Viņam patīk uzskatīt sevi par “leļļu teātra saimnieku”.

Bieži manipulē ar fotogrāfijām, tekstiem un attēliem. Ir nepārspējams savu visnenozīmīgāko darbu cildināšanā, kā arī citu paveiktā vērtības mazināšanā.

Enco Rossi Roiss ir hiperaktīvs un ir viens no tām nedaudzajām padzīvojušām personām, kura meistarīgi apguvusi interneta lietošanu. Kopš dažiem gadiem viņš darbojas lielajā tīklā, cenšoties sev radīt stipri atšķirīgu identitāti nekā tā, kas labi zināma Boloņā.

Viņš ir radījis Itālijas un Baltijas valstu asociāciju, kuras mājaslapā lasāms: “Kas ir Itālijas un Baltijas valstu asociācijas dalībnieki un cik viņu ir, mēs to neatklāsim, lai ievērotu privātumu”.

Bet patiesība ir pavisam citāda: dalībnieku vienkārši nav. Mūsu simpātiskais Enco Rossi Roiss ir vienīgais biedrs. Viņš uztur pie dzīvības asociācijas mājas lapu, citējot sīkas ziņas par Baltijas valstīm, ko smēlies no citām publikācijām, un uzbrūkot jebkādai iniciatīvai, ko Itālijas teritorijā uzsākusi jebkura persona, kura būtu iztikusi bez viņa, bet galvenokārt to izmanto, lai slavinātu pats sevi.

Asociācijas adrese ir kādā vienistabas dzīvoklī Sencanome ielā 2, Boloņā, kur patiesībā Rossi kungs dzīvo viens; tomēr apmeklētājiem rāda šo telpu, saucot to par savu studiju… un mēs apbrīnojam viņa izdomu iekārtošanās mākslā.

Enco Rossi Roiss ir pārdzīvojis divas neizdevušās laulības. Šajā tēmā mēs izlēmām neiedziļināties aiz cieņas pret ģimenes locekļiem, kuriem mēs paužam visu mūsu solidaritāti.

Ar izcelsmes ģimeni viņš uzturējis diezgan vēsas attiecības: savās biogrāfijās viņš gandrīz nekad nenorāda dzimšanas vietu. Viņš reti atgriežas dzimtajā pusē un pat nepiedalījās savas mātes bērēs; tajā dienā patiesībā viņš tika redzēts grozoties Artefiera Boloņā dažu jaunavu kompānijā, kuras bija ģērbušās krekliņos ar uzdrukātu viņa tikko publicētās nezin kurās erotiska satura grāmatas nosaukumu.

Erotisms vienmēr ir bijis viņa iemīļota tēma. Roiss ir izmēģinājis spēkus dzejoļu sacerēšanā, prozas rakstīšanā, jaunu sieviešu izaicināšanā Facebook. Bet viņa patiesais šedevrs ir mājaslapas radīšana, kas veltīta sieviešu dzimumorgānam www.vulvario.com, saprotams, nepilngadīgiem tā nav ieteicama. Katrā ziņā mums jāatzīst viņa drosme par to, ka viņu nesatrauc izsmiekls.

Saistībā ar mūsu pētījumiem par Enco Rossi Roisu mēs mēģinājām piekļūt viņa publicētajām interneta mājaslapām, bet bieži tās atradām pilnībā vai daļēji aptumšotas dēļ daudzajiem paziņotajiem pārkāpumiem.

Tomēr mums izdevās uziet personu, kas patlaban ir mūsu Roisa kunga iemīļots mērķis: gleznotāju Lolitu Timofejevu.

Latvijas māksliniece Itālijā dzīvo kopš 1991.gada un nupat uzvarēja prāvā, ko viņa uzsāka pret izdevēju “QuattroVenti “ par dažu neatļautu viņas darbu un nepatiesas biogrāfijas publicēšanu: visu minēto materiālu ir sagādājis Enco Rossi Roiss. 

Šī, starp citu, ir otrā prāva, ko Latvijas gleznotāja uzsāka līdzīgu iemeslu dēļ; pirmā, pret “Eurocarni” izdevēju atrisinājusies ar labprātīgu vienošanos par labu Timofejevai.

Mūsu uzrunāta, Lolita deva priekšroku nekomentēt notikušo, bet kā alternatīvu mums atsūtīja kādas savas gleznas attēlu, ko mēs ar prieku publicējam (ar atbilstošu atļauju).

Dārgie lasītāji un dārgie Roisa kunga uzbrukumu mērķi,

esam droši, ka ar šīm nedaudzajām rindām sniedzām vērtīgu un derīgu pakalpojumu visai sabiedrībai. Dulcis in fundo, iespējamiem izdevējiem iesakām rūpīgi pārbaudīt materiālu, ko viņiem sagādā Enco Rossi Roiss, lai izvairītos no nepatīkamām sekām. 

Roisa kunga un viņa slimīgās uzmanības neveiksmīgajiem upuriem turpretī iesakām nezaudēt dūšu un galvenokārt nekad neuzsākt iespējamus tiesu darbus tieši pret paša Enco Rossi Roisa personu, jo te ir runa par “trūcīgu pensionāru”, kas ir fakts, ko viņš pats uzrāda, lai uzsvērtu savu nesodāmību.

Aicinām jūs visus labāk sūtīt ziņojumus un komentārus, kas varētu mums palīdzēt padziļināt šo tēmu (kengarags@fastwebnet.it).

Un esiet modri: žirgtais večuks var dot triecienu atkal!